Erna Ķikure (04.10.1906 – 01.01.2003)
01.10.2013

   Erna Ķikure (dzimusi  Bērziņa, precējusies – Dzelme) dzimusi 1906.gada 4.oktobrī  Ļaudonas pagasta „Ķikuros”. Saimnieka ģimenē.

    Beigusi Madonas ģimnāziju (1924), Latvijas Mākslas akadēmijas grafiķus (1932), mācijusies klavierspēli Latvijas Tautas Konservatorijā.

    1944.gadā Erna Ķikure devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur apmetusies Fellbahā, bet 1949.gadā pārcēlās uz Sidneju Austrālijā. No 1983.gada viņa dzīvoja Kanādā un bija Latvijas Preses biedrības Austrālijas lapas biedre.

    Kara gados Erna Ķikure strādāja Ļaudonas un Sāvienas pamatskolās par zīmēšanas skolotāju.

    1991.gada Jāņa Jaunsudrabiņa balvu piešķir Ernai Ķikurei.

    1994.gada novembrī Ļaudonas pagasta padome lūdz piešķirt apbalvojumu dzejniecei Ernai Ķikurei, jo pārskatot Ernas Ķikures nopelnus un devumu Ļaudonas pagasta padome uzskata, ka viņai jābūt apbalvojamo vidū. Garajā stāstā „Kā plūst Aiviekste?”Aiviekste simboliski saaust ar cilvēku likteņiem: „Aiviekste, labā upe visur tecēja visam cauri, zilā Sudrabaina brūna. Viņa tecēja gar to cilvēku dzīvēm no agras bērnības, kā tās dzīvības zīme, ko ieauž un ieada segās un jostās, krāsainu kā dzīvības spārnu ,gan ne pāriem platu, bet spožu svina valdītu un dārgu.”

    2003.gada janvāra sākumā tika saņemta ziņa no Kanādas, no Ineses Birstiņas (rakstnieces meitas), ka 2003.gada 1.janvārī mirusi rakstniece un dzejniece Erna Ķikure.